Zvaigzne Austrumos un manā čemodānā

Mārcis Zīverts:
Mana misija
Jau otro gadu esmu aktīvi atbalstījis un iesaistījies mācītāja un drauga izveidoto “Baltic Global Initiative” biedrības misiju. No Latvijas sūtīt palīdzību Sīrijas un Irākas bēgļu bērniem.

Pagājušajā gadā līdz ar “Zvaigzne Austrumos” akcijas sākšanos, aktīvi apmeklēju Priekules novada skolas un piedāvāju iesaistīties skolēniem, skolotājiem, savai draudzei un vecākiem. Kādā tikšanās reizē no Pētera Eisāna saņēmu izaicinājumu – 2016. gada februārī doties misijas braucienā uz Jordāniju, Ammānu. Pēc neilga laika es piekritu.

Laikā, kad beidzās “Zvaigzne Austrumos” akcijas periods, es saņēmu ar nokavēšanos vēl divas kastītes no Kalētu pamatskolas ar lūgumu: Mācītāj, lūdzu nosūti vēl šīs kastītes uz Jordāniju. Es ieliku kastītes mašīnas bagāžniekā un savā sirdī patiesi neticēju, ka varēšu kaut ko vēl izdarīt, lai nosūtītu tās 2 kurpju kastītes uz Jordāniju. Jau šā gada janvārī es pēkšņi iedomājos, ka varētu paņemt tās 2 kurpju kastītes līdzi uz Jordāniju un pats personīgi piegādāt 2 meitenītēm no bēgļu ģimenēm. Es nopirku papildus koferi lidojumam un aizvedu tās kastītes uz Jordāniju, Ammānu personīgi. Es jutos tik atbildīgs par šo piegādi, kā nekad.

Esmu strādājis arī rotaļlietu tirdzniecībā vairāk nekā 10 gadus. Esmu piegādājis neskaitāmus rotaļlietu sūtījumus veikaliem, bērniem, bērnudārziem, nometnēm un bērnu namiem. Taču šī reize bija īpašāka par visām citām. Šis sūtījums bija no bērniem pie bērniem. No Latvijas bērniem pie karā cietušiem bērniem no Sīrijas un Irākas. Tas man nozīmēja ļoti daudz. Kad ierados Ammānā, šo stāstu izstāstīju vietējam mācītājam Haitamam un draudzei, kurā viņš kalpo. Pēc dažām dienām man bija iespēja doties ar vietējiem jordāniešiem ciemos pie bēgļu ģimenēm. Tajā dienā es varēju izpildīt savu misiju. Viena kastīte, kuru es pārliku dāvanu maisiņā, nonāca pie Sīrijas musulmaņu ģimenes meitenītes vārdā Gazel. Viņa bija pārsteigta un priecīga. Viņa ir vēl jaunākas divas māsiņas. Otru dāvanu maisiņu man bija iespēja atdot Irākas kristiešu ģimenes jaunākai meitenītei vārdā Mirjama. Šie notikumi ļoti iespiedās manā sirdī, un es piedzīvoju Dievu šajā misijā. Tagad es gaidu tikšanos ar tām latviešu ģimenēm, kuras sagatavoja dāvaniņas, lai pastāstītu, kā man gāja, lai padarītu šo stāstu personīgu arī viņiem. Es gribētu atgriezties Jordānijā.

“Zvaigzne Austrumos” dāvanu konteiners
Otrajā dienā pēc ierašanās Ammānā kopā ar Baltijas Pastorālā Institūta (BPI) 2 kursa studentu Lūkasu Balodi un enerģisko, misionālo dzīvespriecīgo, drosmīgo Lieni Svoku devāmies izkrāmēt konteineru. Vietējie jordānieši, kādi no bēgļu vīriešiem kopā darījām vienu darbu. Izkrāmējām konteineru un sagatavojām noliktavu, lai tuvākajā laikā varētu izdalīt dāvanu kastītes bēgļu bērniem. Darba procesā nosvīdām visi, piedzīvojām kopējas atpūtas pauzes. Lai arī angļu valoda vietējiem nav tā saprotamākā mēs ātri sapratāmies, ka arābu valodā “hallas” ir atpūta, “mai” ir ūdens, “šai” – tēja un “jella” – uz priekšu, kustamies.

Padarījuši lielo darbu, mēs baznīcas sētā ēdām pusdienas “šurma”. Ēdiens, kas neprasa lietot dakšiņu, nazi vai karoti. “Frī” kartupeļus atpazinām ātri, taču “šurma” ir kaut kas līdzīgs mini “kebaba”gabaliņiem satītiem plānā maizes kārtiņā. Vīri neslēpj prieku, emocijas, nogurumu. Centās uzdot kādus jautājumus. Priecājās, ka ir kādas lietas kopīgas ar mums. Mani priekšstati mainījās par terminu “bēglis”, jo tos bēgļus, kurus satiku, bija strādīgi, izpalīdzīgi, mazliet savādāki nekā mēs. Nesastapu nevienu lecīgu, sliņķi vai tādu, kurš gribētu diktēt savus noteikumus vai izvirzītu savas prasības. Visā misijas nedēļā Jordānijā nevienu tādu nesastapu.

Pirmās dāvanas no konteinera Sīrijas bēgļu bērniem
Nākamajā dienā, pēc konteinera izkraušanas vietējā draudze jau organizēja dāvanu kastīšu dalīšanu tieši Sīrijas bēgļu bērniem. Vietējie jau darbojās ar nelielu pieredzi no iepriekšējā gada. Arī pieredzējusī Liene Svoka palīdzēja ar organizatoriskiem padomiem pie dāvanu dalīšanas. Pasākuma atklāšanā piedalījās vietējās draudzes kristīgās skolas direktore ar saviem palīgiem – skolotājiem un svētdienskolotājiem. Viņi dziedāja dziesmas, stāstīja par Dievu un noslēgumā katrs bērns saņēma Latvijā sagatavotu dāvanu kastīti. Tas bija ļoti patīkami redzēt un dzirdēt pateicīgās bērnu sirdis un priecīgās musulmaņu sievietes, kuras pauda savu pateicību par tām rūpēm, ko vietējā draudze sadarbībā ar Latviju bija sagatavojušas.

Jordānieši
Ja man vajadzētu īsi raksturot manu piedzīvojumu Jordānijā, tad es teiktu tā – viesmīlība, kalpošana bēgļu ģimenēm, ceļojums. Īsi par katru no tiem. Viesmīlība ir ļoti īpaša jordāniešiem. Pat aizejot uz veikalu iepirkties, pārdevējs piedāvā savas līdzi paņemtās pusdienas uzēst kopā turpat veikalā un bija citi gadījumi, kur kādi bija gatavi uzaicināt uz savām mājām, lai dalītos ar viesmīlību. Tā īpaši man paliks manā atmiņā un noteikti pozitīvi ir ietekmējusi manu sirdi. Pie viesmīlības jāpiemin viņu ēdienu gatavošanas māksla. Man ļoti garšoja. Baudīju arī kādu vietējo delikatesi: jēlu maltu jēra gaļu ar olīveļļu, ciedru riekstiem un sīpoliem. Tas bija kaut kas dīvains, bet ar savu noslēpumu. Neaizmirstama kafijas garša ar koriandru. Tagad īpašos brīžos iedzeru un atceros Jordānijas cilvēkus, pilsētas un kultūru.

Kalpošana
Ar to es saprotu, ka vietējie kristieši kalpo musulmaņiem. Šāda veida kalpošana man vēl nebija saprotama. Es piedzīvoju, kā kristieši Jordānijā izpilda Jēzus pavēli: darīt par mācekļiem citus. Man bija iespēja būt vienā musulmaņu ģimenē, kur ģimenes mamma sāka pirmo nodarbību, lai saprastu vairāk Dievu no Bībeles. Ģimeņu apmeklējumos piedzīvoju, kā darbojās klausīšanās noslēpums. Kristieši klausās visādos stāstos, ko bēgļi ir piedzīvojuši. Protams visvairāk ir musulmaņu bēgļu ģimenes. Tad, kad cietušie ir pastāstījuši savu stāstu, kristieši vēl pārjautā kādas lietas un noslēgumā vienkārši piedāvā kopā lūgt Dievu. Šī kalpošana apvieno kristiešus. Es biju ģimeņu vizitācijās kopā ar vasarsvētku draudzes mācītāju un viņa draudzes māsu. Kalpošana Jēzum apvieno Dieva bērnus.

Ceļojuma piedzīvojums. Mans ceļojums iesākās Priekulē, tad devos uz Jelgavu, kur sastapu savus ceļa biedrus – Lūkasu Balodi un Lieni Svoku. Tad pēc pusnakts mēs devāmies ar mašīnu uz Lietuvu, Kauņu. Mūsu mašīna pēkšņi apstājās 30 km aiz Latvijas robežas Lietuvā. Jau pirmais negaidītais pārsteigums. Mašīnu salabojām, bet mums uzradās Dieva eņģelis Andrejs Balodis no Jelgavas, kurš brauca mums līdzi ar savu mašīnu līdz Kauņai, lai pārliecinātos, ka ar mums viss būs kārtībā. Paldies šim vīram un viņa sievai, kura atļāva braukt 2 naktī. Ceļojuma piedzīvojums turpinājās. Ielidojām Izraēlā tuksneša vidū. Tad ar vietējo lidostas autobusu stundas brauciens uz Eilatu, Izraēlā. Tad ar taksi no autoostas Eilatā līdz Jordānijas robežai Akabā. Tad ar kājām šķērsojām robežu. Atkal ar taksi līdz autoostai Akabā, Jordānijā. Tad ar autobusu nepilnas 5 stundas uz Jordānijas galvaspilsētu Ammānu. Tad no autoostas Ammānā ar vietējiem draudzes cilvēkiem nokļuvām baznīcā. Tā neziņa un paļaušanās uz Dievu pavadīja visu ceļojumu. Atpakaļceļā piedzīvojumi turpinājās. Bijām Nebo kalnā, kur Dievs Mozum parādīja apsolīto zemi. Tālāk braucām uz pasaulē slavenu vietu Petra. Apbrīnas vērtas klintis un daba. Dievu var piedzīvot visur. Arī tad, kad esi atstājis karti mājās. Dievs ir labākais GPS vadītājs pasaulē.

“Zvaigzne Austrumos” akcija 2016
Es piedalīšos nākamajā akcijā, kuru organizēs biedrība “Baltic Global Initiative”. Mēs esam ļoti daudz saņēmuši labu lietu no rietumu valstīm. Es ticu, ka mūsu bērniem ir jāmāca dot un ieguldīt citos. Mūsu sabiedrībai ir jāmāca dot aun neaizmirst par vājākiem un ievainotiem cilvēkiem. Mūsu kā baltiešu iespēja ir unikāla un svētīga atbalstīt Jordānijas draudzi, kura izpilda kalpošanu Sīrijas un Irākas bēgļiem. Tādā veidā arī Jordānijas draudze iesaista arvien jaunus kalpotājus un citas konfesijas kristiešus. Latvijā mēs varam arvien vairāk dot misijas darbam. Nekalusies, ko rāda un runā par bēgļiem televīzijā. Tā ir tikai viena daļa no patiesības. Bērni Jordānijā joprojām gaida uz cerību, brīnumu un iepriecinājumu. Mēs varam piedzīvot Dievu, kad izpildām Viņa pavēles. Jēzus teica, ka mēs būsim liecinieki ar spēku visā pasaulē. Ar savu ģimenes atbalstu ar došanu mēs varam būt liecinieki savā pilsētā, savā darba vietā, savā skolā savā ģimenē. Es novēlu jums izdzīvot vārdus no Bībeles, kuri ir pierakstīti Salamana pamācībās: “Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” Sal.pam. 19:17.

Raidiet lūgšanas Dievam par Jordāniju un vietējām kristiešu draudzēm, kuras izpilda kalpošanu karā cietušajiem cilvēkiem.

Aizlūdziet par Jelgavas baptistu draudzes māsu Lieni Svoku, kura paliek Jordānijā, mācot angļu valodu kristīgajā skolā musulmaņu bērniem.

Aizlūdziet par biedrības “Baltic Global Initiative” misiju un vadītāju Pēteri Eisānu. Atbalstīsim ar finansēm, ziedojot un ieguldot Dieva valstības celšanā caur šo misiju.

Biedrība “Baltic Global Initiative”
Reģ. Nr. 40008229858
Lāčplēša iela 37, Rīga, LV-1011
Tālr. +371 27799666rumos.Konti ziedojumiem:
A/S SEB Banka SWIFT: UNLALV2X
LV28UNLA0050022612987
A/S Swedbank SWIFT: HABALV22
LV19HABA0551039231616

Priekules baptistu draudzes mācītājs Mārcis Zīverts

Bildes no ceļojuma uz Jordāniju šeit.


Comments are closed.

Priekules baptistu draudze


Mēs mācāmies īstenot to, ko Dievs ir pateicis par draudzi.

Pielūgsme - ieved cilvēkus tuvākās attiecībās ar Dievu. Šīs attiecības kristietim dod piepildījumu un dziedināšanu. Dieva pielūgsme un slavēšana nav atkarīga no mūsu garastāvokļa, emocijām vai gatavības Dievu slavēt. Dievam pienākas gods, neatkarīgi no mūsu stāvokļa.

Evaņģelizācija - Labās Vēsts līdzdalīšana visiem cilvēkiem. Draudze pastāv, lai liecinātu pasaulei par jaunu dzīvi Kristū. Ir divas lietas, kuras nebūs iespējamas Debesīs: grēkot un stāstīt pazudušiem par Kristu. Kāpēc Dievs mūs ir nolicis šajā pasaulē? Jēzus sacīja: "Lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis"

Pieaugšana – draudze pastāv, lai tās locekļi mācītos. Kristieša pieaugšanas mugurkauls ir Bībeles lasīšana, lūgšana, mācīšanās un pielietošana dzīvē.

Kalpošana – draudze pastāv, lai apliecinātu Dieva mīlestību līdzcilvēku vajadzībās. Katrs draudzes loceklis ir NOZĪMĪGS. Katram draudzes loceklim ir savs UZDEVUMS. Katra uzdevums ir SVARĪGS.

Sadraudzība - draudze pastāv, lai stiprinātu viens otru kā garīga ģimene. Jaunajā Derībā ir vismaz 55 pavēles, kuras var izpildīt tikai sadraudzībā ar citiem: Mīliet viens otru; nesiet viens otra nastas; iedrošiniet viens otru; piedodiet viens otram, u.tml.