Draudzes korim – 133
17. jūnijs 2012.gadā ir datums, kad Priekules baptistu draudze svin kora pastāvēšanas 133. gadadienu. Priekules baptistu draudzē koris vienmēr ir bijis aktīvs. Paaudzes ir nākušas un gājušas, bet dziesma ir skanējusi vienmēr. Bija laiks, kad pēckara gados koris brauca dziedāt tuvākā un tālākā apkārtnē, lai vāktu ziedojumus baznīcas atjaunošanai.
Mirdza Saule, ilggadēja kora dziedātāja, kavējas atmiņās par šo laiku: ”Lai nepilna gada laikā uzceltu dievnamu, ar entuziasmu, labu gribu un darba prieku vien nepietika. Mēs braucām ”nabagos”. Braucām ar smago mašīnu ar zemiem bortiem ap 70 cilvēku. Visi saķērušies, turas cits pie cita, lai ceļa grambās kāds nepārkristu pār bortu. Ceļi bija dubļaini, izdangāti, bedraini. Reiz braucām uz Aizputi. Pusceļā saplīst mašīna, esam nelaimīgi, – mūs tur gaida! Labi, ka brauca cita mašīna, kuras šoferītis mūs laipni uzņēma un aizveda. Tā tiešām bija Dieva palīdzība, jo toreiz mašīnu vēl bija maz un it sevišķi svētdienās nebraukāja pa ceļiem. Tomēr mēs ar prieku braucām uz citiem dievnamiem, braucām dziedādami, jokodami. Lai cik grūti bija, lai cik daudz strādājām, mūsu pastāvīgs pavadonis bija prieks. Mēs bijām jauni, mūs nenomāca rūpes. Jā, mēs gājām bez kādām rūpēm. Mums patika. Mums nebija TV un daudz kas, kas šodien jauniešiem. Bet mums bija īsts prieks par to, ko darījām. Un kas tik nenotika pēc kormēģinājumiem! Ne vajadzēja ēst, nekā! Ēšana bija blakus lieta. Mājās atgriezāmies tikai tumsā. Un kādi mums vakari bija – zemeņu vakars, ābolu vakars … Braucām uz Elekšu priedienu bumbu spēlēt. Ziemas vakaros ar ragaviņām no kalna laisties … Toreiz vairāk turējāmies kopā gan jaunie, gan vecie. Tagad jaunie vairāk par sevi, vecie par sevi.”
Mirdzas dzīvesbiedrs Harijs Saule ilgus gadus vadīja kora darbu. Viņš bija ne tikai diriģents un vadītājs, bet arī dziesmu autors, nošu materiālu pavairotājs (jo nebija jau tādu kopētāju kā šodien), jaunu dziesmu meklētājs, ceļotājs. Priekules draudze lepojas ar Ēriku Ešenvaldu, kuram garīgā izaugsme sākās Priekules baptistu draudzes korī. Neviens no vecajiem kora dziedātājiem nekurnēja, kad pavisam jaunais puisis ņēmās mācīt – jādzied tā un šitā, te nav tas skanējums, tur nav tīra intonācija.
2012. gada pavasarī atzīmējām korvadoņa, mūziķa, komponista un dzejnieka Artura Gertnera 85 gadu jubileju.
Šajā gadā kora svētkus ar skanīgām dziesmām kuplināja Ventspils draudzes kora dziedātāji un sludinātājs Pēteris Tervits. Mīļi bija dzirdēt Pētera Tervita sacīto: ”Manas draudzes koris dzied manā draudzē.” Priekule ir vieta, kurā P. Tervits uzsāka kalpošanas darbu.
Korim tiešām šī svētdiena bija svētki visā dienas garumā – rīta dievkalpojumā muzicējot kopā ar Filipu Baumani un pēcpusdienas dievkalpojumā baudot ciemiņu muzikālo devumu. Noslēgumā abi kori vienojās dziesmā ”Mīlestība brīnišķā”. Tā tiešām ir brīnišķīga mīlestība, kas mūs visus aptver, iepriecina un ved tuvāk Debesu mājām.
/Zenta Svara/