Tava identitāte
Cilvēki uzvedās tā, kā tic. Uzvedās tā, kā saprot, kas ir dzīves vērtības. Tas, kam tu velti visvairāk savu laiku arī parāda to, kas ir tavas prioritātes un vērtības. Ja kristieši uzvedās tā kā tic, tad viņu dzīves ir līdz ar Jēzu Kristu krustā sistas un viņu dzīves ir atšķirīgas no pasaules. Tāpēc Dievs arī šos cilvēkus sauc par Saviem bērniem, tos, kuri tic Viņa Dēlam Jēzum Kristum. Tu un es, kas atzīstam Kristu par savu Kungu un Glābēju no grēka, no mūžīgā soda, mēs dzīvojam kopā ar Jēzu Kristu. Viņš ir mūsos caur ticību un mēs dzīvojam jaunu dzīvi, ne tādu, kādu dzīvojām pirms Jēzu Kristu iepazinām. Mēs bijām grēka verdzībā, darījām visu, ko velns kārdinādams mums piedāvāja. Tagad, kad atzīstam Kristu, kā Glābēju no pastrādātiem grēka darbiem un dzīvojam atziņā, ka Viņš mums piedod visus grēkus, mēs vairs neesam grēka vergi. Mēs nepiederam vairs tumsai, bet gaismai. Mēs piederam Dievam, jo atzīstam Viņu un Viņš mūs tik ļoti ir mīlējis, ka devis Savu Dēlu par izpirkuma maksu.
Mēs esam Dieva bērni. Mēs vēl nezinām kas mēs būsim, bet kā raksti saka, mēs būsim Viņam līdzīgi. Ir kāds patiess notikums Indijā, kur tika atrasts kāds zēns, kurš dzīvoja starp vilkiem. Kad viņš tika atrasts, zēns domāja, ka viņš ir vilks. Misionāru ģimene, kas viņu adaptēja, piedzīvoja kaut ko neparastu. Zēns jutās, ka viņš ir vilks. Kad vecāki baroja suņus, zēns visus suņus aizdzina un atņēma suņiem ēdienu. Kad viņš ieraudzīja citus mazāku dzīvniekus, viņš viņus ķēra un vajāja, jo domāja, ka ir vilks. Pēc pieciem gadiem viņš paskatījās spogulī tā, lai tur kaut ko ieraudzītu. Viņš ieraudzījis sevi, tā arī nodomāja: varbūt es esmu zēns. Es sākšu dzīvot tā, kā zēns. Viņš sāka būt, kas viņš patiesībā bija. Pēc laika viņam jautāja, kā tev iet, kā tu jūties. Viņš teica, ka reizēs, kad paiet garām zooloģiskajā dārzā vilkiem, kaut kas iekšā nedaudz sarosās, kaut kas notiek, bet es neesmu vilks, es esmu cilvēks.
Mēs esam Dieva bērni. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts. Uzvedieties tā, kā jūs gribat ticēt. Es gribu ticēt vēl vairāk, ka Kristū es esmu pieņemts un manī vairs nav grēka verdzības. Man ir piedots viss, taču ikdienas es to atceros un atzīstos savos grēkos. Es saku savam Glābējam to, ko Viņš jau patiesībā zina. Es saku par savu izdarīto grēku un esmu pieņemts Kristus upura dēļ.
Vai tu tam tici? Vai tu dzīvo tā, kā tici? Ja tu gribi, bet nesanāk, izstāsti to Jēzum un saki, cik ļoti tu gribētu dzīvot, kā Viņš dzīvoja. Saki Viņam, cik ļoti tu gribi līdzināties Viņam un ka tev pašam nesanāk un nekad nesanāks bez Viņa palīdzības. Jēzus jau saka: bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Tas nav Kristus pārmetums tev, bet cerības iedrošinājums, jo ar Viņu tas ir iespējams. Zēns, kurš uzauga starp vilkiem, bez palīdzības, nespētu kļūt par normālu cilvēku. Viņam tas prasīja laiku. Arī tavā dzīvē nenotiks viss uzreiz. Nebūs kā filmās!! Bet Kristus tevi mīl. Atdeva Savu dzīvību, lai tu šodien pārstātu dzīvot kā „vilks” un dzīvotu kopā ar Kristu. Dzīvo tā, kā tu gribi ticēt!
Mārcis Zīverts