Noslēdzies Priekules 4.Mūzikas festivāls

Ar dziesmām Dievam vairāki simti dziedātāju un mūziķu no mūsu draudzēm pulcējās Priekulē, lai trīs dienu garumā no 11.-13. augustam svinētu LBDS Muzikālās kalpošanas 4. Mūzikas festivālu (iepriekšējie notika 2007., 2009. un 2014. gadā). Svētkos piedalījās baptistu draudžu kori, ansambļi, jauniešu orķestris un Fusion koris, pielūgsmes grupas un solisti. Priekules Mūzikas festivāla ideja ir komponista Ērika Ešenvalda izsapņota un izlolota, tā ir viņa atgriešanās pie saknēm, pie iesākuma. Ēriks ir dzimis Priekulē, kristīts Priekules baptistu draudzē, kur arī sācis komponista gaitas. Domājams, ka tieši Priekule un tās ļaudis, kā arī sirds ilgas pēc Dieva ir iededzinājušas dziļu un neizdzēšamu kodu Ērika radītajās dziesmās.

Piektdien, 11.augustā Mūzikas festivālu ieskandināja jauniešu koncerts “Mana sirds lai dzied!” , kurā piedalījās Rīgas Mateja draudzes pielūgsmes grupa Māra Titova un Elitas Tīsas vadībā, Liepājas Pāvila draudzes pielūgsmes grupa Ingas un Jāņa Straumju vadībā, apvienība PIECI-O, koncertapvienība Miegs (Matīss Pavītols, Roberts Dinters un Jānis Straume). Īpašs koncerta notikums bija apvienotais Fusion koris, kurā piedalījās jaunieši no Rīgas, Liepājas un Grobiņas. Daudzus koncertā uzrunāja arī Matīsa Pavītola un draugu izpildītās kompozīcijas, kuras pieskārās sirdīm personīgi un dziļi.

Mirkļi no Ikara svētku gājiena. 4.Mūzikas festivāls norisinājās Priekules novada 14. Ikara svētku ietvaros, un tradicionālajā Priekules novada Ikara svētku gājienā “Par prieku sev, par prieku tev” piedalījās dažādas novada iestādes, organizācijas, interešu kopas. Gājienā cilvēki devās ar krāšņiem tērpiem, grimu, īpaši piemeklētu atribūtiku, zirgiem, ratiem, suņiem un dažādu tehniku, specefektiem. Svētku gājienā piedalījās arī Mūzikas festivāla draudžu kori, ar dziesmām nesot Kristus vēsti, atstājot sevi otrajā plānā un izceļot to, ka mūsu spēks nav ne kara rati, ne zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdu (Psalmi 20:8). Paldies koriem par drosmi apliecināt savu ticību dziesmās! Bildes no gājiena skatiet šeit.

Festivāla koru maratonkoncerti. Sestdienā notika arī festivāla koru maratons, kurā piedalījās Mateja draudzes koris, Priekules draudzes koris, “Fusion” Mateja koris, apvienotais Rīgas Golgātas un Limbažu draudzes koris, apvienotais Jelgavas, Tukuma un Bauskas koris. Maratonkoncerta kolektīvi pārvietojās pa pilsētu, dziedot četrās īpašās Priekules vietās: pie luterāņu baznīcas, jaunajā tirgus laukumā, pie pasta. Klausītāju šajās vietās nebija ļoti daudz, bet pilsēta bija atvērta šim pasākumam, un maratonkoncerti tika pamanīti – cilvēki iznāca no veikaliem, kādas mašīnas apstājās, tika atvērti logi. Īpaša vieta dziesmām bija Priekules slimnīcas dārzs, kur kori dziedāja Priekules slimnīcas Ilglaicīgās sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra klientiem un darbiniekiem. Cilvēki, kas spēja, iznāca laukā un uz slimnīcas balkona klausīties, sēdošie tika izstumti ārā, bija atvērti logi, lai arī ilgstoši uz gultas guļošie varētu dzirdēt Vēsti caur dziesmām. Koru sadziedāšanās noslēdzās Priekules hallē ar maratonkoncerta finālu, kurā Priekules draudzes mācītājs Mārcis Zīverts uzrunāja klātesošos, izsakot pateicību un uzsverot, ka Mūzikas festivāls, tai skaitā maratonkoncerts, nav tendēts uz rezultātu, šī nav olimpiāde, sacensība, konkurss, šeit netiek vērtēts, kurš koris uzvarēs, tāds nav festivāla mērķis. Mārcis aicināja vēl un vēlreiz apzināties, ka Dievs lieto katru, kurš Viņu apliecina vārdos un mūzikā, darbos un ikdienā, un ka izteiktais un izdziedātais Dieva Vārds nekad tukšā neatnāk atpakaļ. Mēs nezinām, kurā laikā, caur kādiem cilvēkiem un cik ilgi vēl skan šīs kalpošanas atbalss. Tas zināms vien Dievam, mūsu ziņā ir darīt un atstāt rezultātu Dieva ziņā. Bildes no maratonkoncerta skatiet šeit.

4.Mūzikas festivāla lielkoncerts Ērika Ešenvalda zīmē. Sestdienā norisinājās dažādas aktivitātes pilsētas svētku ietvaros, bet koru dalībnieki nenogurstoši piedalījās mēģinājumos, lai sestdienas vakarā piedalītos 4.Mūzikas festivāla lielkoncertā Ērika Ešenvalda zīmē. Koncertu kopā ar baptistu draudžu apvienoto kori kuplināja mūzikas skolu jauniešu simfoniskais orķestris (kuriem piedalīšanās koncertā bija kā noslēgums nometnei), diriģenti Mārtiņš Bergs, Rudīte Tālberga un Māris Dravnieks, instrumentālā grupa – Ritvars Knesis, Viesturs Samts, Pēteris Dravnieks, Pēteris Tīss, solisti. E.Morikones skaistā instrumentālā skaņdarba “Gabriēla oboja” vidū māksliniekiem pievienojās arī ilgi gaidītais viesis solists un obojists Daumants Kalniņš, kurš zālē ienāca, spēlējot oboju starp skatītāju rindām, un, aplausu pavadīts, obojas solonumuru pārņēma no obojista Ērika Bukanta. Pasākumu vadīja komponists Ēriks Ešenvalds, koncerta programma bija plaša un daudzveidīga: Raimonda Paula dziesmas, tautasdziesmas, Renāra Kaupera “Mana dziesma”, Ērika paša dziesmas (“Kas Viņš?”, “Pie Tava krusta”, “Mēs dziedāsim par Dievu”), viņa sacerētā pasaules koru olimpiādes himna (“My Song”) un citas. Koncertā uzstājās arī jaunie novada mākslinieki – Enija Valdmane un Baiba Kadaģe, dziedot Ērika dziesmu “Bērna prieks”.

Kā atzīst Ēriks Ešenvalds: “Priekules Mūzikas festivāls ir Latvijas baptistu dziedātāju saimes svētki, bet ne tikai. Caur šiem muzikālajiem svētkiem mēs nesam Kristus vēsti, kopjam Tēvzemes patriotisma jūtas un klausītājus rosinām vērties uz gaismas pusi, uz dvēseliskām un ētiskām vērtībām, vest novada ļaudis tuvāk gaismai, Kristus un līdzcilvēku mīlestībai.” Koncerta programmā katrs no klātesošajiem varēja ko saņemt savai dvēselei – gan klausītāji, kas vēlējās pievienoties slavas dziesmās Dievam, gan klausītāji, kam tuva ir koncertā izskanējusī dvēseliskā mūzika kā Daumanta Kalniņa dziedātā J.Lūsēna/M.Zālītes dziesma “Trīs zvaigznes” vai Priekules himna “Mēs lidosim”, kas izteic dvēseles ilgas pēc kaut kā lielāka, augstāka. Festivālā komponists apliecināja piederību ne tikai pilsētai un novadam, bet arī ģimenei, uz skatuves aicinot savu māsu Annu un brāli Gintu. Māsas duets ar Daumantu Kalniņu, un brāļa ģitārspēle dziesmā “Dūdieviņš” klātesošajos raisīja siltas jūtas. Arī koncerta noslēgumā izskanējusī Ē.Ešenvalda “Dvēseles dziesma” aizskāra daudzu dvēseles stīgas, aicinot publiku celties kājās un pievienoties dziesmai. Bildes no lielkoncerta skatiet šeit.

Festivāla ekumēniskais svētku dievkalpojums. Svētdien, 13. augustā, 4.Mūzikas festivāls noslēdzās ar ekumēnisku svētku dievkalpojumu Priekules hallē, kurā piedalījās baptistu draudžu apvienotais koris, solisti, mūziķi, komponists Ē.Ešenvalds, Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, kā arī Priekules mācītāji – Mārcis Zīverts no baptistu draudzes, Andrejs Kosteļeba no vasarsvētku draudzes un Līvija Baltrušaite-Karzone no adventistu draudzes. Svētrunu dievkalpojumā teica Priekules baptistu draudzes mācītājs Mārcis Zīverts, kurš klātesošajiem atzina, ka ir piedzīvojis, ka iepriekšējā festivāla iespaidā kādu cilvēku dzīves ir tikušas izmainītas. Atbraukušajiem viesiem šie ir skaisti svētki, bet vēl jo vairāk dziesmas, Vārds, sarunas un sveicieni festivālā aizsniedz un uzrunā Priekules novada iedzīvotāju sirdis. Mārcis apliecināja: Brīnumi notiek tur, kur tiem tic. Dievs var darīt vēl lielākus brīnumus, bet visupirms tici! Ja tu Dievam lūgsi un ticēsi, tu stāsies savam milzim pretī – tam Goliātam, kas ir tavā ceļā. Mārcis atzina: mans milzis ir bailes apliecināt Kristu, minot piemērus, kur pēc šaubām ir sevi pārvarējis un apliecinājis Kristu publiski. Viņš aicināja ticēt un lūgt, pasvītrojot, ka tad tu nebēgsi, bet stāsies savam milzim pretī, lai kas tas arī būtu – bailes, kauns vai cits – un lai kur tas arī būtu – darbavietā, laulībā, tavā paša raksturā vai citur. Dievs savu daļu jau ir piepildījis, Kristum nomirstot pie krusta. Tagad ir tava daļa, tagad ir jāseko tavai rīcībai. Tava daļa nav pārdabiska daļa, un šī izvēle ir jāizdara katru dienu. Dari savu daļu, un Dievs rīkojas. Dari savu daļu – lūdz un iesaisties!

Andrejs Kosteļeba savā uzrunā izteica prieku par iespēju piedalīties festivālā un pateicību dziedātājiem, mūziķiem, diriģentiem, viesiem, organizatoriem, kas ziedoja laiku un atbrauca, kalpoja ar dziesmām, sadraudzību, klātesamību, atstāja savu komforta zonu, lai Priekules iedzīvotājiem būtu prieks.

Līvija Baltrušaite-Karzone savā uzrunā uzsvēra, ka Priekule sevi prezentē kā pilsētu, kurā mājo prieks, un prieks – tā ir tiekšanās, ilgas pieskarties tam, kas vēl nezināms, ilgas pēc Debesīm. Mūsu svētki atklāj mūsu ilgas – kur mēs meklējam to, ko nesaņemam ikdienā, pēc kā mēs tiecamies. Vai tiecamies pēc prieka, kurš nepāriet, kurš nav dažu dienu garumā, bet ir īstais, nepārejošais prieks? Vai Priekulē nav ilgas pēc prieka, pēc Debesu valstības un tās vērtībām? Un citējot rindas no Ē.Ešenvalda dziesmas: “Mans prieks ir kā kalns tik liels, jo mīl mani Labais Dievs”, L.Baltrušaite-Karzone atzina, ka tāpēc, ka mūs mīl Labais Dievs, mēs esam šeit, tāpēc arī ir šis festivāls, un, lai vairotu prieku, viņa atgādināja Rakstvietu: “Nezūdieties (neraizējieties) nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filipiešiem 4:6)

Dievkalpojuma noslēguma dziesmā Tomlina/Rīvza “Cik liels ir mūsu Dievs” gan draudžu vadītāji kopā ar novada domes priekšsēdētāju, gan dziedātāji un klausītāji sadevās rokās, tās paceļot, gūstot neaprakstāmas emocijas Dieva kopīgā slavēšanā. Dievkalpojuma laikā bērniem turpat stadionā kalpoja vairāku draudžu pārstāvji ar svētku komplektu “Svētki tavā pilsētā” – piepūšamajām atrakcijām un velokartiem. Bildes no dievkalpojuma skatiet šeit.

4.Priekules mūzikas festivāls – tie ir svētki, kuros kalpojam ar mūziku, piedzīvojot prieku būt par daļu no cilvēku ilgām pēc kaut kā augstāka. Arī Ikaram bija ilgas pēc spārniem, pēc tā, kas paceļ augstāk, pāri par zemes lietām, ilgas pēc kaut kā augstāka, vēlme pieskarties Debesīm. Dievs ikvienā cilvēkā ir ielicis ilgas pēc Viņa, un tikai Viņā mēs atradīsim savu patieso mieru, ilgu piepildījumu, remdēsim dziļās slāpes pēc bezgalīgā, pēc mūžības, pēc Dieva Valstības. Festivāla pienesums Priekules pilsētai un novadam, iedzīvotājiem un viesiem ir neizmērojams, rāmjos neieliekams, un tāpēc paliekam cerībā un ticībā, ka arī šis, jau ceturtais pēc kārtas, festivāls ir aizsniedzis daudzu sirdis un dvēseles, aicinot cilvēkus tuvāk Dievam. Pateicamies visiem organizētājiem, dalībniekiem, aizlūdzējiem, Priekules novada domei, Ērikam Ešenvaldam par šo prieka un Dieva klātbūtnes piedzīvojumu!

14.Ikara svētku kopsavilkums Aizputes TV skatījumā, t.sk., ar mirkļiem no gājiena un lielkoncerta:


Iepriekšējo MKA Priekules festivālu (2007., 2009 un 2014.) bildes skatieties šeit


Comments are closed.

Priekules baptistu draudze


Mēs mācāmies īstenot to, ko Dievs ir pateicis par draudzi.

Pielūgsme - ieved cilvēkus tuvākās attiecībās ar Dievu. Šīs attiecības kristietim dod piepildījumu un dziedināšanu. Dieva pielūgsme un slavēšana nav atkarīga no mūsu garastāvokļa, emocijām vai gatavības Dievu slavēt. Dievam pienākas gods, neatkarīgi no mūsu stāvokļa.

Evaņģelizācija - Labās Vēsts līdzdalīšana visiem cilvēkiem. Draudze pastāv, lai liecinātu pasaulei par jaunu dzīvi Kristū. Ir divas lietas, kuras nebūs iespējamas Debesīs: grēkot un stāstīt pazudušiem par Kristu. Kāpēc Dievs mūs ir nolicis šajā pasaulē? Jēzus sacīja: "Lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis"

Pieaugšana – draudze pastāv, lai tās locekļi mācītos. Kristieša pieaugšanas mugurkauls ir Bībeles lasīšana, lūgšana, mācīšanās un pielietošana dzīvē.

Kalpošana – draudze pastāv, lai apliecinātu Dieva mīlestību līdzcilvēku vajadzībās. Katrs draudzes loceklis ir NOZĪMĪGS. Katram draudzes loceklim ir savs UZDEVUMS. Katra uzdevums ir SVARĪGS.

Sadraudzība - draudze pastāv, lai stiprinātu viens otru kā garīga ģimene. Jaunajā Derībā ir vismaz 55 pavēles, kuras var izpildīt tikai sadraudzībā ar citiem: Mīliet viens otru; nesiet viens otra nastas; iedrošiniet viens otru; piedodiet viens otram, u.tml.