Liecības



… kā jau vienmēr uzskatot, ka visam jābūt pēc mana prāta, teicu: “Bet vai Dievs kādreiz novērtē to, ko vēlos es?” … /Inita Cimere/

“Bieži vien mēs, cilvēki, apvainojamies un nespējam samierināties ar situācijām, kuras nav bijušas mūsu vēlmju sarakstā. Šoreiz arī es skrēju laikam pa priekšu. Mana vēlme bija apciemot radiniekus netālu no Rīgas, pie kuriem jau kādu laiku nebiju ciemojusies. Es biju izplānojusi visu, – kā nonākšu gala mērķī, cik dienas tur pavadīšu un, protams, kad atgriezīšos. Pastāstot savus plānus vecākiem, saņēmu sev ļoti nepatīkamu ziņu. Mana mamma man atbildēja: “Kā jau tu teici,- tie ir Tavi plāni, bet vai tie ir Dievam pa prātam?” lasīt tālāk


… nevēlējos vēlreiz krist tajā bedrē, kurā jau biju … /Mariss Dārznieks/

Esmu dzimis Aizputē, bet dzīvoju Priekulē. Es nepiedzimu kristiešu ģimenē un mani neaudzināja kristīgā garā, tikai, kad biju mazāks, ik pa laikam tiku vests uz baznīcas dievkalpojumiem, tur arī gāju svētdienskolā. Tā manas attiecības ar Dievu beidzās, tā īsti arī neiesākušās. Es turpināju savas gaitas Priekules vidusskolā, sekoja pusaudžu gadi, un tiem līdzi nāca ne tās labākās izklaides un nodarbes – gan brīvdienās, gan vēlu vakaros. Gadiem ejot, kļuvu vecāks un nelabvēlīgās izklaides un nodarbes diemžēl auga spēkā. Un tā – līdz vienam brīdim, kad pārkāpu visas pieļaujamās robežas un nonācu patiesi neapskaužamā situācijā. lasīt tālāk


… Esmu pieņemta. Esmu Dieva bērns… /Vanesa Nellija Salna/

Jau kopš mazotnes esmu zinājusi, ka ir Dievs. Man par Viņu stāstīja mamma – mums mājās bija visādas bildītes ar Jēzu, Svēto Mariju un citiem. Arī bija zilas krāsas Jaunā Derība, kuru es lasīju. Mani interesēja, kas tur rakstīts! Protams, ka es neko tajā laikā vēl nesapratu. Kā mazu meitenīti mani kristīja Priekules luterāņu draudzē. Es to neatceros, tikai zinu to, ka biju smagi slima tajā dienā. Katru gadu gājām tur uz svētku dievkalpojumiem. Atceros arī to, ka mans brālis gāja uz baznīcu (tobrīd nezināju, kur) un tad, mājās atnākot, pildīja kādu uzdevumu grāmatiņu. Pēc kāda laika par to dabūja mantu kasti. Brālis man arī nesa šīs grāmatiņas, un es pildīju, lai dabūtu kasti ar mantām. lasīt tālāk

Comments are closed.

Priekules baptistu draudze


Mēs mācāmies īstenot to, ko Dievs ir pateicis par draudzi.

Pielūgsme - ieved cilvēkus tuvākās attiecībās ar Dievu. Šīs attiecības kristietim dod piepildījumu un dziedināšanu. Dieva pielūgsme un slavēšana nav atkarīga no mūsu garastāvokļa, emocijām vai gatavības Dievu slavēt. Dievam pienākas gods, neatkarīgi no mūsu stāvokļa.

Evaņģelizācija - Labās Vēsts līdzdalīšana visiem cilvēkiem. Draudze pastāv, lai liecinātu pasaulei par jaunu dzīvi Kristū. Ir divas lietas, kuras nebūs iespējamas Debesīs: grēkot un stāstīt pazudušiem par Kristu. Kāpēc Dievs mūs ir nolicis šajā pasaulē? Jēzus sacīja: "Lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis"

Pieaugšana – draudze pastāv, lai tās locekļi mācītos. Kristieša pieaugšanas mugurkauls ir Bībeles lasīšana, lūgšana, mācīšanās un pielietošana dzīvē.

Kalpošana – draudze pastāv, lai apliecinātu Dieva mīlestību līdzcilvēku vajadzībās. Katrs draudzes loceklis ir NOZĪMĪGS. Katram draudzes loceklim ir savs UZDEVUMS. Katra uzdevums ir SVARĪGS.

Sadraudzība - draudze pastāv, lai stiprinātu viens otru kā garīga ģimene. Jaunajā Derībā ir vismaz 55 pavēles, kuras var izpildīt tikai sadraudzībā ar citiem: Mīliet viens otru; nesiet viens otra nastas; iedrošiniet viens otru; piedodiet viens otram, u.tml.