LBDS Reģionālā tikšanās Liepājā
Ikgadējās LBDS Reģionālās tikšanās SAŅEM – NOVĒRTĒ – DALIES šogad notika februārī Cēsīs, Rīgā, Viesītē un marta mēnesī Liepājā, kas pulcināja baptistu draudžu locekļus. Priekules draudzes pārstāvjiem bija iespēja kuplā pulkā satikties ar brāļiem un māsām Liepājā.
Pēc kopējas Dieva pielūgsmes dziesmā, kur klātesošos vadīja Jānis Uplejs ar komandu, bīskapa Pētera Sproģa uzrunā tikām aicināti domāt par garīgās izaugsmes ceļu jeb svēttapšanu (savas grēcīgās dabas dēļ neesam svēti, bet kā svētceļnieki savā dzīves takā pēc atgriešanās punkta pastāvīgi ejam virzienā uz svētumu, pie Svētā, ar katru soli tuvāk Dievam mācību, pārveidošanas ceļā, ja vien Viņam ļaujamies). Kā minēja P.Sproģis savā uzrunā, svēttapšanas ceļā ir dažādi posmi, t.sk. nokļūšana dvēseles tumšajā naktī (jeb tuksnesī, lielā bedrē, tumšā nāves ielejā, dzīves krīzē, smagā slimībā, lielā grēkā, ko tu nekad nedomāji, ka tu tajā kritīsi utt.). Un to visu pavada cīņas, nespēks, šaubas, vēlēšanās visu izskaidrot. Runātāja uzdotais jautājums klausītājiem ir, – kāds ir mūsu tālākais ceļš ārā no šī tuksneša? Kur es, mēs kā draudze vedam sevi un citus, kas ir šādā tuksnesī? Pētera aicinājums, citējot U2 grupas mūziķa Bono vārdus, ir – iet nevis iekšā noliegumā, bet gan dziļāk iekšā brīvprātīgajā padošanās procesā, kā paklājam nolīdzinoties Kristus priekšā, pilnīgi padodoties Viņam: „Še es esmu, es vēlos ar savu paša es iet mazumā, lai Tu, Kungs vari tapt lielāks manā dzīvē.”
P.Sproģa uzrunā izskanēja daudz personīgu aicinājumu, kā arī aicinājumu draudzēm, t.sk.:
• Saki Dievam, kad esi tuksnesī, kad varbūt esi izžuvis: „Māci mani vēlreiz! Dievs, ko es vēl neesmu sapratis? Kā es varu Tevi meklēt dziļāk?”
• Veidosim draudzi kā vidi, kopienu, kas nevis nobloķē garīgo izaugsmi, bet to veicina. Lai draudze nav vieta, kur garīgi izliekamies un valkājam maskas, bailēs no nosodījuma, bet kur mēs tieši varam atzīt savas neizdošanās ceļā uz svēttapšanu, savas kļūdas un nespēku, savus tuksnešus un īlenus, kas nāk ārā no maisa.
• Pārdomāsim, kā mēs kā draudzes varam kalpot citiem, kas ir šādā dzīves tuksnesī, lai viņi varētu ietu ārā no tuksneša brīvprātīgā, pilnīgā Dievam padošanās procesā.
• Veidosim draudzi par vietu, kur ļaudis piedzīvo gan glābšanu, gan svēttapšanu, nepametīsim novārtā ne vienu, ne otru.
Konferencē noskatījāmies arī vairāku grāmatu autora mācītāja Džona Ortberga videolekciju par vadītāja vislielākajām bailēm – ne no tā, kas notiek ārpusē, bet no tā, kas var notikt vadītāja pašā. Lektors uzsvēra, – ja mēs nepieņemam savu patieso misiju, lielo dzīves uzdevumu, mums ir tendence, tieksme sekot ēnu misijai, ko varētu nosaukt citiem vārdiem arī par novirzītā kursa misiju, jeb surogātmisiju – to, kas ienāk vakuumā, kad no cilvēka vai draudzes dzīves pazūd īstā misija. Tas ir virziens, kurā parasti aizplūst cilvēka dzīve, jas tas neierobežo savu samaitātību. Tas ir virziens, kurā cilvēkam liek novirzīties viņa nesadziedētie ievainojumi.
Lektors pieskārās Esteres stāstam no Esteres grāmatas Svētajos Rakstos, kur ķēniņa Ahasvera ēnu misija bija egoisms, ārējais izskats un izpriecas. Runātājs mudināja atcerēties, ka Salamana ēnu misija bija bauda un izpriecas, Jonas – bēgšana, izvairīšanās no pienākuma. Pilāta ēnu misija bija – izvairīšanās no atbildības. Ādamam un Ievai ēnu misija bija – būt kā Dievam. Arī Jēzum Sātans kalna galā piedāvāja ēnu misiju – kļūt par Mesiju, bet bez krusta un ciešanām. Draudžu ēnu misija var būt – tapt par veiksmīgu draudzi veiksmīgiem cilvēkiem. Būt ekskluzīvai draudzei, īpašai, kas, izrādās, tomēr ir citus izslēdzoša. Izveidot draudzi kā impēriju ar impērijas pazīmēm. Nosodīt citus, kas aug, kamēr paši stāvam uz vietas utt. Tā ir ikdienas cīņa, kur mēs tiekam kārdināti novirzīties no īstās misijas varbūt tikai par nieka 10% un nemanot sākt sekot ēnu misijai, kas var likties vērtīga un sākotnēji pievilcīga. Videolekcijas noslēgumā P.Sproģis aicināja klātesošos veikt auditu savai kalpošanai, lai izvērtētu, vai esam īstajā misijā jeb arī tajā ir iezagusies ēnu misija – kalpošana, sevis nodošana citām lietām.
Konferences ietvaros klausītājus uzrunāja arī Pētera Sproģa intervija ar Priekules baptistu draudzes sludinātāju Mārci Zīvertu un Mežgalciema sludinātāju Aivaru Vadoni, kas darbojas gan Nīcā, kur veido jaunu draudzi, gan Otaņķos. Sludinātāji dalījās savā pieredzē, kurā sadzirdējām to, ka gan Mārcis, gan Aivars savā kalpošanā iziet ārpus dievnama sienām. Aivars varēja taču neorganizēt nometnes, rotaļu laukuma labiekārtošanu novadā, varēja nespēlēt ar pusaudžiem sportu, nedarboties Nīcā, lai tur veidotu draudzi. Mārcis taču varēja nebraukt uz novada skolām un nerunāt ar bērniem, skolotājiem, vecākiem, varēja nedarboties Kalētos cerībā tur kādreiz dibināt draudzi. Tas nenoliedzami varētu būt vieglāk. Tomēr viņi izvēlējās paklausīt Dievam – negaidīt, ka sabiedrība atnāks pie viņiem dievnamā, bet iet ārā sabiedrībā pie cilvēkiem, lai viņus aizsniegtu Kristum. Aivara un Mārča pieredze, domājams, arī citus klausītājus iedrošināja meklēt iespējas iziet ārpus draudzes dievnama, paplašināt kalpošanas robežas, iet sabiedrībā, vēl un vēlreiz jautāt Dievam: „Ko Tu gribi, lai es daru?” un atsaukties Dieva aicinājumam, kur Viņš sauks.
Iepriecinošs, dienas programmā pat negaidīts pārsteigums bija kopkora uzstāšanās – tikšanās reizē klātesošo reģiona dziedātāju, mūziķu, reģiona koru vadītāju kopkoris, kas klausītājiem dāvāja trīs dziesmas, t.sk. „Esi, Kungs, gaisma” un „Dvēseles dziesma”, ko kopkoris dziedāja kopā ar autoru Ēriku Ešenvaldu pie klavierēm. Īsā uzrunā Cēsu baptistu draudzes mācītājs Oļegs Jermolajevs klātesošos un visas draudzes aicināja uz Cēsīm š.g. jūlijā, kad tur notiks VIII baptistu Dziesmu svētki, lai tur satiktos un kalpotu dažādos veidos, arī konferences kopkora dziedātprieks kalpoja kā praktisks aicinājums piedalīties tuvojošos Dziesmu svētkos.
Nozaru tikšanās dienā Liepājā izskanēja arī vēl citi ziņojumi no LBDS vadības komandas, kā arī bija lieliska iespēja kā iepriekšējās reizēs citviet Latvijā kopā ar LBDS nozaru un apvienību vadītājiem tikties nozaru grupās – reģiona sieviešu kalpošanai, muzikālajai kalpošanai, svētdienskolas u.c. nozaru kalpotājiem, kā arī draudžu priekšnieku un vadītāju komandām un reģiona garīdzniekiem.
Vērtīga bija personīgā iespēja piedalīties draudžu priekšnieku un vadības komandu grupā, kur stāstījām savu pieredzi, runājām par pārstāvēto draudžu esošo, kā arī iespējamo struktūru, kalpotāju pienākumiem. Runājām par to, kādas ir stiprās un kādas vājās puses pārstāvētās draudzes struktūrā, lai no tām mācītos, kā arī par to, ar kādiem izaicinājumiem un šķēršļiem draudzes sastopas. Tā bija lieliska iespēja dzirdēt un pārdomāt citu pieredzes stāstus, lai sekmētu draudžu kalpošanu.
Arī Sieviešu kalpošanas nozares (SKA) dalībnieku tikšanās Liepājā izvērtās par lielisku pieredzes apmaiņas iespēju. Uzzinājām, kādas iespējas piedāvā SKA, piemēram, noderīgs šķita SKA piedāvājums nodrošināt Bībeles studiju vadītājas Latvijas vietās, kur sievietes varbūt nejūtas tik drošas, lai pašas saviem spēkiem uzsāktu Bībeles studijas. SKA grupas sanāksmē tika prezentētas idejas no klātesošajām draudzēm par pasākumiem, labdarības aktivitātēm tajās u.c. Kā arī dzirdējām par SKA 2015. gada plāniem un iecerēm. Atkal – brīnišķīgs ieguvums: mācīšanās no citu pieredzes un saņemtā informācija par nākotnes iespējām.
Izvērtējot šo reģionālās konferences dienu Liepājā, jāsaka – tā bija iespaidu, informācijas, dziļu mācību piepildīta diena. To bagātināja arī iespēja dzirdēt citu kalpotāju pieredzi, mācīties no tās. Šķiet, ka šai dienai vijās cauri divas svarīgas tēmas – svēttapšana (citiem vārdiem pieaugšana Kristū) un atbalsts, kas ir tik svarīgi gan draudzei kopumā, gan katram kalpotājam personīgi. Par svēttapšanu dzirdējām gan Pētera Sproģa uzrunā, gan videolekcijā par ēnu misiju. Par atbalstu runāja Aivars Vadonis un Mārcis Zīverts intevijā, stāstot, kur saņem iedrošinājumu kalpošanai, par atbalsta komandas veidošanu, kas gan pateiks patiesību, gan atbalstīs grūtos brīžos, šaubās. Arī Dž. Ortbergs videolekcijā runāja par šo atbalstu, drošības tīklu jautājot: „Vai tavā dzīvē ir tavs Mordohajs, kurš izaicina nepieņemt ēnas misiju, kurš vērsīs tavu uzmanību uz to, ka notiek novirzīšanās no kursa?”
Paldies tikšanās organizētājiem par šo dāvāto vērtīgo iespēju iedvesmoties, mācīties, iet dziļumā, par saņemto pamudinājumu sekot tam, lai draudzēs un personīgajās dzīvēs nenotiek novirzīšanās no kursa, no īstās misijas. Paldies par iespēju satikties ar brāļiem un māsām, dalīties piedzīvotajā, kopā plānot tālāko kalpošanu, iziešu ārpus draudzes dievnama, ārpus ērtuma. Šī ir lieliska iespēja reģionu kalpotājiem satikties tuvāk mājām, tāpēc vēlos katru draudzes kalpotāju aicināt izmantot šādu iespēju mācīties un satikties katru gadu.
Foto un vairāk info meklējiet šeit.