Mācītājs Mārcis Zīverts par aizvadīto gadu
Mācītājs Mārcis Zīverts pateicībā par aizvadīto gadu saka:
„2015. gads iesākās ar manas vecākās meitas Rebekas un manas mammas Anitas kristībām. Tas man nozīmēja ļoti daudz. Es pats viņas kristīju.
Pavasarī piedzīvoju grūtus brīžus, kad vienlaikus notika vairākas lietas, kuras nevarēju ātri atrisināt. Jaunākā meita saslima, un mēs bijām neziņā, ko iesākt. Lūdzām, meklējām palīdzību pie brāļiem mācītājiem, ārstiem un draugiem. Tad saplīsa mašīna, kas prasīja lielus izdevumus, kuri bija paredzēti citiem mērķiem. Tas man bija ļoti nozīmīgs laiks. Sapratu, ka Dievs bija jau priekšā visās grūtībās. Tagad novērtēju savus reģiona mācītājus, mentorus un draugus. Dievs ir labs. Nozīmīgs brīdis pašam bija ordinācijas dievkalpojums 2015.g. 11.oktobrī. Kad tas tuvojās, sajutu vēl lielāku atbildību par aicinājumu, ko daru, un jutos, ka neesmu cienīgs šo darbu turpināt. Tagad viss turpinās un kalpošanā Dievam piedzīvoju pārmaiņas. Dievs man atvēris durvis strādāt divās skolās un iepazīstināt bērnus un skolotājus ar Jēzu Kristu.
Draudze, kurā kalpoju, ir Dieva dāvana manai dzīvei. Draudze mani izaicina, audzina un palīdz pieaugt Kristū. Aizvadītajā gadā svinējām četrus kristību svētkus. Dievs bijis ļoti žēlīgs mums, ka varējām piedzīvot un būt liecinieki tam, kā Viņš pārveido cilvēku dzīves un ved pie Sevis caur kristībām. Draudzē aug jauni vadītāji, un kopā ar brāļiem un māsām piedzīvojam arī daudz sāpīgus un ciešanu pilnus brīžus. Es mīlu savu draudzi. Ticu, ka manai draudzei ir cerība. Cerība būs arī Priekules novadam.
Lūdzu, aizlūdziet par jauniem vadītājiem un kalpotājiem, lai viņi atsaucas aicinājumam kalpot novadā. Lūdziet, lai Priekules draudzē katrs kristietis varētu atklāt savu Svētā Gara dāvanu un stiprās puses, ar ko kalpot draudzē un novadā. Lūdziet, lai draudzes locekļi spētu pielietot dzīvē to, ko viņi jau zina par Jēzu Kristu.
Lūdziet par manu izaicinājumu neiemīlēties Kristus līgavā – draudzē. Tā pieder Viņam. Man ir jāmīl mana ģimene. Lūdziet, lai spēju vēl vairāk veltīt laiku, enerģiju un uzmanību savai ģimenei. Es pateicos Dievam, ka Viņš mani izredzējis, devis spēju ticēt un mīlēt cilvēkus. Pateicos Dievam par savu sievu Dagniju. Mīlu viņu! Pateicos Dievam par saviem bērniem. Mums visa pietiek. Draudze par mums ļoti daudz rūpējas! Visvairāk pateicos, ka saprotu Jēzus dotos divus baušļus. Mīli Dievu un mīli savu tuvāko. Mācāmies to praktizēt un, par brīnumu, mēs pilsētā pie grēciniekiem sastopam Dievu! Tas ir apbrīnojami. Dievs ir labs.
Es varētu rakstīt vēl. Tas būtu ļoti daudz. Dievs ir daudz darījis caur mūsu sirdīm un dzīvēm.”