Piedalījāmies GLS vadītāju konferencē

7.-8. novembrī no Priekules draudzes kuplā pulkā piedalījāmies GLS vadītāju konferencē (Global Leadership Summit) Rīgā, konference pulcēja ļoti daudzus vadītājus, draudzes kalpotājus, studentus, biznesa cilvēkus, citus interesentus. Konferences lektori izaicināja un uzrunāja, domājams, ikvienu klātesošo – ne tikai vadītājus, bet arī citus, kā arī atgādināja par kristietim svarīgām lietām – kalpošanu vismazākajiem, piedošanu, patiesības teikšanu mīlestībā, pazemību, nepadošanos, mācekļošanu u.c. Notika arī klātienes intervijas, ko vadīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis. Konferencē tikām iedvesmoti un izaicināti mācīties no pasaules līmeņa vadītājiem, bet visvairāk – no vispazemīgākā Cilvēka Jēzus Kristus.

Bils Haibels lekcijā “Grūtībās gūtās vadības atziņas” runāja par diviem vadītāju veidiem (jeb Bībeles kontekstā – ganiem) – ar algotņa attieksmi un īpašnieka attieksmi (kur gans, kas tikai noalgots pieskatīt avis, briesmu gadījumā bēgs vai nogurumā padosies, kurpretī tas, kas ir ar īpašnieka attieksmi, stāvēs un kritīs par savas komandas cilvēkiem, dosies briesmu ceļā viņu dēļ un pat atdos savu dzīvību.




Džefrijs Imelts, General Electric prezidents un izpilddirektors, runāja par vadītāja īpašībām, piemēram, ļaujiet saviem ļaudīm un savai komandai sapņot. Arī – ka vadītājam ir nepieciešams divu īpašību apvienojums – pārliecība par sevi un savu trūkumu apzināšanās, turklāt tām ir jābūt līdzsvarā. Lektors arī uzsvēra, cik svarīgi ir vadītājam gatavot pēctecības plānu un mācekļot jaunos vadītājus.




Mārtiņš Staķis – „Innocent Cafe” īpašnieks un „Illy” kafijas pārstāvis Latvijā, ko intervijā uzrunāja P.Sproģis, stāstīja par savu vadītāja pieredzi, kā arī uzsvēra, ka vadītāja galvenais pienākums – atrast cilvēka talantu un mācīt likt to lietā.








Patriks Lencioni aicināja būt ievainojamiem un nebaidīties no atraidījuma: “Cilvēki negrib būt ievainojami, jo tas ir pretstatā sabiedrībā valdošajai ētikai, kas ir – izvairīties no ciešanām par katru cenu. Sāpes, ciešanas, neērtība, upurēšanās ir pretstatā mūsu kultūrai. Jo vecāks kļūstu, jo labāk saprotu – sekot Kristum nozīmē dzīvot pretēji kultūrai.” Ja baidāmies jautāt, baidāmies izskatīties vai izklausīties muļķīgi, vai mīļā miera labad noklusējam patiesību, jāatceras, kam vēlamies izpatikt – cilvēkiem vai tomēr Dievam.


Komponists Ēriks Ešenvalds intervijā dalījās ar saviem piedzīvojumiem, rakstot skaņdarbus par ziemeļblāzmu, par savu pētnieka dabu un neatlaidību, pētot ziemeļblāzmu un vērojot to gan Eiropā un Aļaskā, gan lasot kuģu kapteiņu žurnālus. Varējām iedvesmoties no Ērika īpašībām – neatlaidības, vēlmes iedziļināties, nebūt virspusējam, kā arī pazemības, kas pašam Ērikam ir ļoti svarīga un ko mācījies jau padsmitnieka vecumā no mācītāja Arnolda Šterna. Ē.Ešenvalds atcerējās mācītāja stāstīto par lepnību, kas čigānu vidū ir lāsts: Kaut tu lepns paliktu! Izskanēja arī Ērika Ešenvalda skaistā un dziļā “Dvēseles dziesma”, autoram sēžot pie klavierēm.


Intervijā mākslinieks Kaspars Zariņš dalījās savās pārdomās, lasot grāmatu “Svētceļnieka taka”, kurai viņš veidojis ilustrācijas, kā arī par to, kas ir mākslinieks – tas ir gulsnis uz paralēlām sliedēm – prasmes un idejas, kas tās savieno, jo bez vienas vai otras nav mākslas.






Ervins Makmanuss savā lekcijā runāja par radošumu. Viņš uzdeva klausītājiem jautājumu: “Kas notiktu, ja draudzes kļūtu par cilvēku radošuma epicentru?” Radošumu cilvēkam ir devis Dievs, un cik brīnumaina pasaule būtu, ja kristieši īstenotu savu Dieva doto talantu un radošumu! Tad ļaudis apkārt teiktu – es redzu, ka tu kaut ko tik skaistu esi radījis (mūziku, rokdarbu, putnubūrīti vai kūku), kur tu rodi iedvesmu? Mēs atbildētu: Dievs iedvesmo!


Džozefs Grenijs lekcijā “Izšķirošo sarunu māksla” uzsvēra, cik svarīgi ir runāt patiesību mīlestībā – lai mūsu vārdos ir gan patiesība, gan mīlestība. Lektors dalījās piemēros no savas biznesa pieredzes, ilustrējot izšķirošas sarunas ar klientu, kur pats apzināti ignorēja mūsdienu kultūrā bieži dzirdētos mītus: Klientam vienmēr taisnība (nerunā klientam pretī) un: Nesaki taisnību, lai nepazaudētu draugu. Vēl – lektora atziņa, ka izšķirošās sarunās ir svarīgi divi aspekti abiem sarunas dalībniekiem – kopīgs mērķis un abpusēja cieņa.


Sūzanas Keinas lekcija noteikti uzrunāja daudzos klātesošos introvertus (starp citu, arī Pēteris Sproģis atzina, ka ir introverts). Lektore ir sarakstījusi latviešu valodā iztulkoto grāmatu “Klusie ūdeņi – introverto spēks ekstravertajā pasaulē”. S.Keina savā lekcijā pamatoja, kāpēc introverts cilvēks var būt vadītājs, kā arī minēja ieteikumus vadītājiem, kuru komandā darbojas introverti cilvēki.




Īpaša bija intervija ar Taileru Periju par bērnībā pārdzīvoto, par neatlaidību, izsapņojot savu nākotni, par piedošanu pāridarītājiem un nelabvēļiem un par mīlestību uz Dievu, ko mācījās no savas mātes. Labs bija viņa iedrošinājums par kritikas pieņemšanu, citējot Bībeli: “Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot”… (Psalmi 23:5).






Intervijā ar Kasparu Prūsi un Daci Renci klātesošie tika informēti par Bāreņu svētdienas iniciatīvu, viņu pašu motivāciju un piedzīvoto, audzinot katram savā ģimenē pieņemtos bērniņus. Vairāk šeit.








Klātesošos uzrunāja cilvēces un Jēzus stāsts, izstāstīts caur smiltīm ar mākslinieces Zanes Pumpures-Prāmnieces rokām – video šeit.










Mācītājs Braiens Loritss aicināja atcerēties, ka esam Jēzus aicināti rūpēties un kalpot pašiem mazākajiem un ka mēs nevaram apgalvot, ka tiecamies kļūt kā Jēzus, bet tai pat laikā nerūpēties par pašiem mazākajiem (Mateja evaņģēlijs 25:31-40). Lektors stāstīja aizraujošu stāstu, kā kāds cilvēks vārdā Viljams Vilberforss, meklējot Dieva aicinājumu savai dzīvei un nonākot britu parlamentā, domāja pamest darbu tajā, jo gribēja kalpot Dievam, taču saņēma atbildi no Dieva, ka jau ir savā īstajā vietā, un Vilberforss, parlamentā strādājot, cīnījās un panāca, ka tiek apturēta vergu tirdzniecība, jo viņam rūpēja netaisnība, kas tika nodarīta vismazākajiem – šajā gadījumā vergiem un vergu bērniem. Lektors norāda, ka rūpes par vismazākajiem nav kristieša “darāmo darbu saraksts”, bet gan – kristieša atgriešanās augļi, ko jānes, ja esi patiesi atgriezies un atradis Kristu. Lektors uzsvēra, ka draudzes pamatā ir rūpes par vismazākajiem (atraitnēm, bāreņiem, svešiniekiem, trūcīgajiem, izsalkušajiem, slimajiem u.c.

Dona Flova lekcijā izskanēja: Jūsu kultūra būs tikai tik veselīga, cik galvenais vadītājs to vēlēsies. Kā arī – organizācijā, t.sk. draudzē, ir vajadzīgs gan izaicinājums, gan pārliecība. Izaicinājums bez pārliecības rada bailes, savukārt pārliecība bez izaicinājuma rada pašapmierinātību.






Ugandas (valsts Austrumāfrikā) Valsts ieņēmumu dienesta komisāre Alena Ketrīna Kadžina bija liels konferences pārsteigums. Viņa, strādājot valsts sektorā 20 gadus, ir pārvērtusi Ugandas Valsts ieņēmumu dienestu, apkarojusi korupciju tajā, kā arī paaugstinājusi apkalpošanas kvalitāti – lai dienesta ierēdņi strādātu ne ar domu, kā piemērot sankcijas, bet ar domu rast to, kas nodokļu maksātājam nepieciešams, lai tam būtu lielāka motivācija maksāt nodokļus (skaidra nodokļu politika, mazāka birokrātija, mazākas rindas, ierēdņa spēja paskaidrot nodokļu maksātājam viņam saprotamā valodā, iedvesmot maksāt nodokļus, parādot praktisku piemēru – piedaloties kopīgā projektā vācot līdzekļus, lai skolām iegādātos grāmatas un galdus, kam arī nodokļu nauda ir paredzēta.) Lektore minēja faktu, ka pietiek ar vienu dedzīgu cilvēku, lai izmainītu 1000 cilvēku lielu sabiedrību. Viņas dzīves motivācija ir – cīnīties par taisnību un Dieva valstību tur, kur atrodos, kā arī – lai Uganda kļūtu par valsti, kas dod, nevis valsti, kas aizņemas.

Lektors mācītājs Vilfredo De Hesus atgādināja par pravieti Nehemiju, kas jautāja: Kā klājas Jeruzalemē? Lektors aicināja šo jautājumu uzdot katram klātesošajam par savu apkaimi vai pilsētu. V.de Hesus stāstīja par savām metodēm ļaužu atgriešanai pie Kristus – viņam netrūka drosmes uz baznīcu atsaukt prostitūtas, lai par viņām rūpētos un izstāstītu evaņģēliju. Lektors uzsvēra – svēta ir tā Vēsts, ko pasludinām, bet ne metodes, kā to darām.


GLS kustības dibinātājs un Vilovkrīkas draudzes vecākais mācītājs Bils Haibelss konferences noslēgumā teica: Pasaulē kaut kas svarīgs paliks neizdarīts, kādi sapņi neīstenoti, ja vien tieši tu pie tiem neķersies klāt.

GLS konference, kas šogad Latvijā notika jau ceturto reizi, pasaulē nosvinēja jau 20. jubileju. Šī konference ir kā ātrais kurss jeb crash course kristiešiem un vadītājiem, kā īsā laikā apgūt vai atsvaidzināt savas zināšanas par vadīšanu un kalpošanu, iedvesmojoties no citu pieredzes. Ļoti noderīgas bija arī sarunas grupā pēc lekcijām, kad kopā ar savu komandu klātesošie varēja dalīties pārdomās par dzirdēto, paša piedzīvoto par tēmu, kā arī pārrunāt organizatoru sagatavotos jautājumus. Klātesošajiem bija iespēja arī pievienoties pielūgsmes grupām, dziedot dziesmas Dievam.

Bildes no konferences GLS 2014 šeit.


Comments are closed.