Siev.kalpošanas apvien. nometne Siguldā 2012
Augustā notika kārtējā Sieviešu kalpošanas apvienības organizētā nometne Siguldā, ļoti gleznainā un skaistā vietā.
Senioru vakars. Tāda bija pirmā vakara programma. Liecības, ko gan sievietes, gan vīrieši stāstīja… Tā milzīgā dzīves pieredze, ko Dievs viņiem ļāvis iegūt. Pārbaudījumi, caur kuriem šie cilvēki ir vesti… Senioriem bija fantastisks koris. Bija iespēja arī kopā dziedāt no vecajām baptistu dziesmu grāmatiņām.
Otrajā nometnes dienā bija dziesmas, māsa Kristīne Ēce ļāva ieskatītes, ko nozīmē misijas darbs un izaicināja ikvienu saklausīt un atsaukties darbam misijas laukā. Izaicinājums ir mests. Es šajā brīdī nevarētu apgalvot – rīt esmu gatava dotes misijā uz Indiju, bet zinu, ka Dievam ir plāns manai dzīvei un katra viena dzīvei. Dienas turpinājumā pavadījām laiku arī interesantā Diānas Dravnieces nodarbībā “Stilista padomi”. Dzirdot to, ka 55 % cilvēku vispirms vērtē ārējo izskatu, 37% – kustības un žestus, un tikai 8 % novērtē to, kāds ir “saturs”, jāatzīst, ka arī es ne vienmēr pirmo iespaidu par cilvēku meklēju viņa sirdī. Tiešām Dievs zina, kādā veidā pievērst uzmanību tām niansēm, kur ir nepieciešamas kādas izmaiņas mūsu dzīvēs.
Šī gada nometnes nosaukums bija “Sievietes dzīves krāsas” un laba manas dzīves krāsotāja bija arī Talsu kristīgās skolas direktore Inguna Gruzniņa, kura savā nodarbībā “Sieviete, sieva, māte, privātuzņēmēja, Dieva bērns” ne tkai dalījās ar savu liecību, kā sākās viņas dzīve kopā ar Jēzu, bet arī kalpoja par milzīgu iedrošinājumu ar padomiem par attiecībām, laulību, attieksmi pret bērniem. Atkal un atkal Dievs, lietojot kristīgas sievietes, norādīja virzienu, iedrošināja un mudināja rīkoties, atstājot visas rūpes Viņam un pilnībā uztcēt savu nākotni Dieva vadībai. Ja vajadzētu nosaukt krāsas, kādā nokrāsot šo pavadīto sestdienu māsu nometnē, man noteikti pietrūktu krāsu, jo tik daudz informācijas, iedrošinājuma un mīlestības! Tiku „pabarota” ar tik daudziem dzīviem piemēriem – par paklausību, pazemību, arī – karstu vēlēšanos un mērķtiecību un, galvenais, fokusu uz Dievu. Un nobeigumā kāda atziņa, ko man “uzdāvināja” šajā nometnē par krāsām – uz pelēkā fona vislabāk izceļas visas pārējās krāsas. Mums nav jābūt košām personībām, ar augstiem sasniegumiem, lieliem ietaupījumiem un vēl, un vēl… Pat ja jūtamies kā pats vienkāršākais un pelēkākais cilvēks, Dievam mēs esam meistardarbs, pilnīgs un perfekts, lai Viņš mūs lietotu, lai mēs kalpotu un pagodinātu Viņu ikvienā dzīves jomā.
Estella Gulbe