“Jēzus man bija labākais draugs un ir joprojām”
.. Intervija ar Guntaru Ķeri, draudzes priekšnieku
Kāds bija tavs ceļš pie Dieva? Cik es sevi atceros, kā bērns jau gāju uz baznīcu. Sākumā mēs gājām Vaiņodē, pēc tam pārcēlāmies uz Priekuli, uz laukiem. Pēc kāda laika sākām apmeklēt Priekules baptistu draudzi, kā arī apmeklējām svētdienskolu. Tad man varēja būt 7 vai 8 gadi. Tas bija interesants laiks priekš manis – mums bija cītīgi jāmācas zelta pantiņi no galvas, par to mums deva uzlīmes, un gada noslēgumā labākajiem deva balviņas. Protams, neaizmirstamas bija arī svētdienskolas vasaras nometnes, tas bija īsts piedzīvojums – gulēt teltīs. Un protams, arī visas svētdienskolas nodarbības.
Mums bija ļoti labs, mīļš Opītis. Viņš ļoti daudz mums palīdzēja, viņš mums arī daudz stāstīja un mācīja par Jēzu. Tai laikā es neko daudz nesapratu, bet tagad to es novērtēju. Atgriezos pie Dieva kādā no evaņģelizācijas pasākumiem, kas notika Priekulē un kur bija ciemiņi no ASV. Tai laikā evaņģelizācija notika nedēļas garumā, un mēs braucām uz baznīcu katru vakaru. Atceros, ka vienu vakaru, sēžot baznīcas solā un klausoties, ko stāsta mācītājs no ASV, viņa vārdi mani uzrunāja. Pirmajā vakarā es neizgāju priekšā, taču mani tas uzrunāja. Manī iekšā bija tāds nemiers – paklausīt šim aicinājumam pieņemt Kristu par savu Glābēju un Kungu, vai nē. Tad kādā no šiem vakariem es tomēr pieņēmu Jēzu, apliecinot, ka Viņš ir mans Glābējs un Kungs. Es gribēju būt uzticīgs Viņam, tajā laikā man Jēzus nozīmēja daudz, Viņš man bija labākais Draugs un ir joprojām.
Tu esi kristījies 11 gadu vecumā. Kad kļuvi par kristieti, kas tavā dzīvē mainījās? Noteikti varu teikt, ka skolā man labāk gāja mācībās. Biju mierīgs zēns, protams, dažreiz sanāca arī paniķoties. Dievs man noteikti bija blakus visu skolas laiku. Vai jūti, ka tu arī šobrīd turpini mainīties, attīstīties kā kristietis? Vai tu esi pamanījis, ka Dievs pārveido tavu raksturu, ieradumus? Protams. Sevi esmu nodevis Dieva rokās un ļauju, lai Dievs strādā caur mani. Grūti pateikt par raksturu. Man bija kādi ieradumi, bet Dievs palīdzēja no tiem atbrīvoties. Bija laiks, kad es daudz spēlēju datorspēles, un es lūdzu Dievu par to, un Dievs mani pilnībā no tām atbrīvoja. Bija laiks, kad es daudz skatījos sporta pārraides. Dievs mani no tām atbrīvoja, tagad es tās skatos ļoti reti.
Svarīgākā izvēle cilvēka dzīvē – nodot sevi un savu dzīvi Jēzum Kristum. Vai tev ir bijušas vēl kādas svarīgas izvēles, kurām ir liela nozīme tavā dzīvē? Varu minēt dažus piemērus: skolas pabeigšana, ģimenes nodibināšana, bērnu audzināšana. Ļoti nozīmīga manā dzīvē ir lieta un izvēle, ko Bībele mums māca: Godā savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, Tavs Dievs, tev dod.
Ko tu ieteiktu jauniešiem, kas šobrīd, skolu beidzot, ir izvēles priekšā – ko tālāk darīt, kur mācīties, vai iet strādāt? Kāda būtu tava ceļa maize, ceļa vārdi viņiem? Dievs mums ir devis brīnišķīgu apsolījumu: Esi uzticīgs par mazumu, tad es Tevi iecelšu par daudzumu (Mateja 25. nodaļa). Noteikti ir jāiet mācīties. Labākais ir – iegūt kādu profesiju. Nevis viekārši profesiju, bet tādu, kuru tu mīli. Dievs mums katram vienam ir devis kādas dāvanas, un tās tad ir arī jāliek lietā. Varu teikt no savas pieredzes, darbu darot no sirds, Dievs pārējās lietas dos. Dievs pavairos tavus talantus. Jeremijas grāmatā ir brīnišķīgi vārdi 9:22-23, kā arī Jesajas 40:28-31.
Pastāsti par savu profesiju – kā to ieguvi, vai jūties savā vietā? Pēc iegūtās izglītības esmu būvgaldnieks. Tā ir plaša nozare – sākot no pamatiem un beidzot ar jumtu. Protams, Dievs mani ir uz to aicinājis. Un tajā es sajūtu lielo Dieva varenību, kā Viņš var stādāt caur manām rokām. Brīžiem es pats nesaprotu, kā tas varēja notikt. Kā paiet tava diena? Katra diena man ir kā jauns sākums. Rīts sākas lūgšanu, brokastīm un Bībeles lasīšanu. Man tas ir ļoti svarīgi – iesākt dienu kopā ar Dievu. Tad noteikti ir bērnu modināšana un Samuēla vešana uz dārziņu. Diena paiet strādājot, darot dažādas lietas. Vakaru noslēdzu ar Bībeles lasīšanu un lūgšanu.
Pastāsti vēl par kādu aicinājumu, kad tu atsaucies Dievam? Tie noteikti ir pusaudžu zēni, mani viņi ir ļoti mīļi. Dievs man uz to aicināja jau kādus gadus atpakaļ. Bija vairākas reizes, kad Dievs uz mani runāja, ka man ar viņiem ir jādarbojas, bet sevī es teicu nē. Dievs zina, kā mani varēja salauzt, un Viņš to izdarīja. Tas notika pagājušā rudenī, kad satraumēju pirkstu, un man bija vesels mēnesis, lai saprastu, ko Dievs gribēja ar mani darīt.
Ko tev nozīmē audzināt dēlus – nākamos vīrus un tēvus? Ko tu esi sapratis kā tēvs, ģimenes galva? Tas nozīmē atbildību Dieva priekšā. Jo Dievs arī audzināja Jēzu. Viņš parādīja priekšzīmi, kādiem mums ir jābūt – paklausīgim, mīļiem, laipniem, godīgiem, žēlsirdīgiem. Cenšos būt mierīgs visās lietās pret bērniem un sievu. Es mīlu savus bērnus, kā Jēzus mūs ir mīlējis. Mācu viņus būt laipniem pret līdzcilvēkiem, ieguldīt viņos tik daudz , lai tas nebūtu jānožēlo.
Ko tu novēlētu citiem tēviem, vīriem? Citiem novēlētu – visas lietas nolikt Dieva rokās un uzticēties Viņam. Mīlēt vienam otru grūtībās un bēdās, kā arī priekos. Atrast Dieva aicinājumu tajā, ko tu dari.
Kā tu atsaucies Dieva aicinājumam – kļūt par draudzes priekšnieku? Ko esi ieguvis, sapratis par sevi, esot draudzes priekšnieka amatā? Vai jūti gandarījumu kalpošanā? Noteikti tas jau sākās, kad es mācījos Liepājā arodskolā profesiju. No sākuma mani iecēla par klases vecākā palīgu, pēc kāda neilga laika iecēla par klases vecāko. Būt klases vecākam 30 skolēnu priekšā – tas man bija izaicinājums. Bet varu teikt, ka nevienā brīdī nejutos viens, jo Dievs bija ar mani. Kad sāku strādāt firmā Scan-Plast Liepājā, biju parasts strādnieks, pēc pāris gadiem mani iecēla par brigadieri. Tas man bija izaicinājums. Arī tur es sajutu Dieva vadību. Lai arī kur es gāju strādāt, mani aicināja kļūt par vadītāju. Tas noteikti ir Dieva kārtojums manā dzīvē un aicinājums. Pirms pāris gadiem vienā no draudzes padomes sēdēm bija jautājums par draudzes priekšnieka vēlēšanām, tur bija minēti vairāki vārdi. Tur es ieraudzīju savu vārdu un biju pārsteigts. Manī iekšā viss drebēja, vārījās, es nezināju, ko teikt. Labi atceros, kad Modrim vajadzēja runāt ar katru no tiem cilvēkiem, kas bija uz tām lapiņām minēti kā kandidāti. Kādu vakaru lasīju Bībeli, un tad Dievs man deva atbildi – tas ir rakstīts Amosa 4:12, kā arī Lūkas 21:14-15. Agrāk es lasīju Bībeli, bet es nepierakstīju vērtīgākas Rakstvietas, bet tagad gan pierakstu – it sevišķi tās, kuras man ļoti uzrunā.
Es zinu, ka šis laiks, kamēr esmu draudzes priekšnieks, ir Dieva vadīts. Varu teikt, ka Dievs ir Tas, kas mani vada un kārto visas lietas. Dievs ir devis brīnišķīgu draudzes padomi, kura ir dievbijīga un kuru dzīvēs pirmā vietā ir Dievs. Protams, ka jūtu gandarījumu, kad Dievs svētī tās lietas, ko mēs darām kā draudze. Kad darām to, ko mums māca Dieva Vārds un Jēzus caur saviem darbiem – paklausīt Viņa aicinājumam.
Kā tu ikdienā piedzīvo Dievu, Viņa vadību? Dievu piedzīvoju, kad redzu, kā Dievs uzklausa lūgšanas, kā Dievs pakārto lietas. Dievu piedzīvoju, kad redzu, ka Dievs man ir devis brīnišķīgu iespēju kalpot cilvēkiem, kam ir nepieciešamība pēc remonta, vai arī celtniecības. Dievam ir savs plāns manai dzīvei. Kā tu tiec pāri grūtībām? Kas tev sniedz iedrošinājumu ikdienā? Grūtībās viena no pirmajām lietām, ko parasti daru, ir – lūdzu Dievu. Noteikti klausos Kristīgo radio, liecības, Bībeles lasījumus un citus raidījumus.
Kas tavuprāt, ir draudze? Draudze ir Dieva ģimene. Pats Dievs ir tas, kas draudzi ir veidojis. Viņš ir mūsu Tēvs debesīs un virs zemes. Viņš dod gudrību tiem, kas Viņam paklausa. Ļoti vērtīgi ir vārdi, ko saka Jēzus Mateja 16:18. Varu teikt godīgi – šīs draudzes vadītājs ir Dievs, Jēzus un Svētais Gars. Draudze ir, kad mēs kalpojam un strādājam, un par to neprasām samaksu. Draudze ir, kad mūsos ir izpratne, mīlestība, cieņa pret grūtsirdīgiem, kad mums ir sadraudzība savā starpā.
Ko tu novēlētu savai draudzei? Tuvojas Mātes diena, Ģimenes diena, un es novēlu būt smaidīgiem, laipniem, godīgiem vienam pret otru.
Ko tu gribētu, lai draudze lūdz par tevi? Aicinu lūgt par mūsu dēliem, par mūsu ģimeni, par kaimiņiem, kas dzīvo mums apkārt.
/Maijs 2015/