Alma Gūža /1923-2018/
Viss man ir brīv, bet ne viss man der.
Saruna ar Almu Gūžu 2016.gadā, draudzes 150. gadadienu sagaidot.
Vai jūs draudzē kalpojat jau kopš jaunības?
Nē, esmu uzaugusi laukos, un tur mums bija Gulbenas draudze. Martas vectēvs Arturs Gertners arī bija no tās pašas draudzes, no Priekules tikai kādi seši kilometri.
Jūs varbūt atceraties, cik gados jūs kristījāties?
Man nebija pilni 18, kādi 17 gadi bija.
Jūsu ģimene – jūsu vecāki bija kristieši?
Jā!
Vai jums notika kas līdzīgs jauniešu vakariem?
Bija kas līdzīgs jauniešu nodarbībām, lielākoties svētdienās.
Vai jūs atceraties kādu kalpošanas reizi?
Kādu laiku ar jauniešiem bijām uzņēmušies katru nedēļu kāds baznīcu iztīrīt.
Vai laikā, kad ienācāt draudzē, jums bija kāds nekristiešu draugs?
Man liekas, ka nē, nebija.
Vai jūs iesaistījāties kādās kalpošanas nozarēs?
Pirmais bija: es gribēju dziedāt korī gan Gulbenas draudzē, gan arī pēc tam, kad atnācām uz Priekuli. Tad iesaistījos māsu pulciņā te, Priekulē.
Jums iznāca arī sludināt – stāstīt savā darba vietā par Kristu?
Nu, kad iznāca tādas sarunas, tad jau it kā jā, bet to nevar saukt par sludināšanu – es apliecināju, ka ticu.
Kā jūsu darba kolēģi uztvēra to, ka esat ticīga?
To visi zināja. Viņi neizrādīja nekādas baigās emocijas, bet dažreiz es noķēru tādu saskatīšanos.
Vai jūs atceraties, ko esat stāstījusi saviem kolēģiem par Kristu?
Es atminos, ka esmu teikusi: „Viss man ir brīv, bet ne viss man der.” (no Pāvila 1. vēstules korintiešiem 6:12).
Vai ir vēl kaut kas ko vēlaties līdzdalīt?
Man nepatika svētdienā iet veikalā kaut ko pirkt. Kamēr es vēl varēju, es vienmēr sestdien visu nokārtoju, lai svētdien nav jāiet uz veikalu. Ja nu vienīgi tādā gadījumā, ja uzzin, ka kāds ir slimnīcā, un tad jānopērk kādi apelsīni, ko aiznest slimniekam.
Vai jūs esat izlasījusi visu Bībeli?
Nu jau vairākas reizes, jā!
Intervēja Sanita & Didzis
Septembris, 2016.